Sanita Dejus, “Zelta zīle ozolā”

Reiz neatminamos laikos Dienvidkurzemē kādā kalnā slējās varena koka pils. Tur dzīvoja krietns ķēniņš ar sievu un meitiņu Lindali. Viņš bija taisnīgs vīrs un zemniekiem pāri nedarīja, par to bija iemantojis savas tautas cieņu un atzinību. Šķita, ka nekāds apskaudums nespēs sagandēt valdnieka laimi.
Tomēr kādā nebaltā dienā liktenīga liksta pārņēma sievu. Ķēniņš pagalam sabēdājies augu dienu un nakti sēdēja pie sievas gultas, aicinot labākos novada pūšļotājus un vārdotājus. Tomēr Dieva nodomu nevar ne apiet, ne nopirkt, un sievas dzīves ceļš izdzisa un tālāk aizvijās aizsaulē...