Ruta Ločmele, “Marsēzelis”

Marsēzelis domīgi sapurināja savu vienīgo ausi... Te, uz Zemes, tiešām viss bija citādi nekā tur - uz viņa tālās planētas. Tā, protams, nebija Marss, kā to kāds nejauši varētu iedomāties, pirmoreiz izdzirdot šī mundera vārdu. Nē, munderiem- tāpat kā Zemes iedzīvotājiem, izdzīvošanai bija nepieciešams ūdens un gaiss, kā uz Marsa nebija, turklāt arī karstums tur valdīja tāds, ka pat vissalīgākajā munderītēm tur būtu stipri vien par karstu.
Un tā Marsēzelis, kuram šis bija pirmais tik tālais starpplanētu lidojums, caur sava lidaparāta stiklu ziņkārīgi raudzījās svešās planētas Zeme ainavā... Uz Munderes nevienā brīdī nekļuva tik tumšs... Bet te - te jau varēja redzēt zvaigznes bez papildierīcēm... Pavisam dīvaini... Marsēzelis nospieda zilo pogu, uz kuras bija uzrakstīts ``Sargtērps`` un jau pēc minūtes stāvēja, viscaur ietverts vieglā caurspīdīgā migliņā, kas munderu ceļotājus uz svešām planētām pasargāja gan no slimībām, gan no nelabvēlīgu iemītnieku uzbrukumiem. Nu Marsēzelis varēja doties aplūkot šo planētu...