Rudoviču dzimta: Pagātni izmainīt nevar, bet to zināt ir noderīgi

“Mēs nevaram izvēlēties dzimtu, no kuras nākam un nevaram izmainīt savu pagātni, tomēr mums der to zināt. Nevar izmanīt to kas tas ir bijis un kā bijis. Ne vienmēr mūsu senči ir rīkojušies pareizi, tomēr mums tas ir jāzina. Dzimtas sakņu apzināšana dara mūs stiprākus,” tā stāstu par savas dzimtas grāmatu projekta “Bibliotēka” organizētajai izstādei “Dzimtas grāmata” sāk Ilga Rudoviča.

Viens no būtiskiem Rudoviču dzimtas pagātnes vēstniekiem ir 1945. gadā Vācijā izdotā grāmata “Lygšonas un dzīsmes katolim”, kas šobrīd apskatāma izstādē līdzās vēl 11 dzimtu stāstiem no visas Latvijas.

“Kad grāmata atstāj izdevniecību, tā sāk patstāvīgu dzīvi. Cik daudz dažādu grāmatu, tik daudz un atšķirīgu dzīvju,” teic Ilga Rudoviča, un klausoties viņas stāstā top skaidrs, ka Rudoviču dzimtas grāmatas dzīve bijusi notikumiem bagāta un krāšņa.

“Grāmatu “Lygšonas un dzīsmes katolim” 1945. gadā savā īpašumā ieguva mans onkulis, kurš bija nonācis Vācijā smagi ievainots. Dievs viņam palīdzēja un viņš izdzīvoja,” Ilga Rudoviča atklāj faktus no savas dzimtas vēstures. “Būdams ticīgs katolis, viņš daudz lūdzās arī par saviem piederīgajiem, par Latgali, par savu atgriešanos dzimtajā pusē un bija Dievam pateicīgs. Iegūtā lūgšanu grāmata tālajā Vācijā bija liels dārgums, kas deva viņam spēkus dzīvot un izturēt svešajā zemē. Svarīgi, ka šī grāmata uzrakstīta latgaliski, jo bija svarīgi lūgties savā dzimtajā, latgaliešu valodā.”

“Kad 1951. gadā onkulim bija iespēja emigrēt no Vācijas uz Ameriku, viņš varēja paņemt līdzi vien dažas mantas. Viņam bija tikai mazs koferītis un šī lūgšanu grāmatiņa, un tā grāmata nokļuva Amerikā. Līdz pat 1990. gadam grāmatiņa ar Aglonas Dievmātes attēlu ik dienas bija kopā ar onkuli,” Ilga Rudoviča turpina. “Kad 1990. gadā man bija iespēja aizbraukt pie viņa ciemos, mēs pavadījām daudz laika sarunājoties, daloties iespaidos, pārdomās un atmiņās. Pirms atvadīšanās onkulis man sniedza savu lūgšanu grāmatiņu kā lielāko dārgumu, teikdams: “Aizved to uz mājām, uz mūsu “Korkliem” Padolē! Man pašam uz Latviju aizbraukt laikam vairs nesanāks…” Tā es atvedu to uz Latviju, un kopā tā laika šī grāmata “Lyugšonas un dzīsmes katolim” ir atgriezusies “Korklu” mājās.”

“Vācija-Amerika-Latvija. Tāds ir šis lūgšanu grāmatiņas ceļš,” grāmatas dzīves būtiskumu uzsver pašreizējā grāmatas glabātāja. “Grāmata, tāpat kā cilvēks, piedzimst un sāk savu dzīves ceļu. Šī grāmata mērojusi tālu ceļu, un tomēr ir atgriezusies savās dzimtas mājās. Jau 29 gadus es to glabāju savās mājās Padolē un turu to goda vietā, kā piemiņu no Antona Rudoviča, mana tēva brāļa. Grāmatiņas vāki apliecina, cik daudzreiz tā turēta rokās, apmīļota, glāstīta un skūpstīta. Aglonas Dievmātes tēls vienmēr ir bijis līdzi viņam, tas ir līdzās arī man šodien.”