dzimtas grāmata

Izstāde “Dzimtas grāmata” būs apskatāma Liepājā jau šonedēļ

Jau no šīs ceturtdienas, 6. februāra, lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” veidotā izstāde “Dzimtas grāmata” būs apskatāma Liepājas latviešu biedrības namā. Interesenti tiek aicināti uz izstādes atklāšanas pasākumu 6. februārī plkst. 15.00, kurā būs iespēja klātienē satikt gan organizatorus, gan dažas no kopā 12 dzimtām, kuru ģimeņu literārās relikvijas eksponētas.

Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ar 12 neparastiem un emocionāliem Latvijas dzimtu stāstiem. Ekspozīciju veido 12 dzimtu grāmatas, rakstiski noformēti dzimtu stāsti un video materiāli, kurus iespējams noskatīties, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem.

Projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele min, –  ir liels prieks, ka tik daudz ģimenes Latvijā uzdrošinājušās dalīties ar savu dzimtas relikviju – grāmatu, jo katras ģimenes, katra cilvēka bibliotēka ir tikpat unikāla, cik viņš pats, turklāt ļauj daudz uzzināt arī par pašu cilvēku un  viņa dzimtu, tās vērtībām. “Esam priecīgi, ka izstāde ceļo pa Latviju, un pateicamies Liepājas latviešu biedrības namam par sadarbību un iespēju izstādi parādīt arī Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Īpaši ņemot vērā, ka izstādē pārstāvēto ģimeņu saknes stiepjas Kurzemē, piemēram, Dobeļu un Mālmaņu. Ceram, ka izstāde iedvesmos arvien vairāk ģimeņu atrast saikni ar savas dzimtas saknēm un vēl stiprāk vai tieši otrādi – no jauna – iemīlēt literatūru.”

Savukārt Baltic International Bank” galvenais akcionārs un ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs uzsver: “Katrs domājošs cilvēks apzinās literatūras un grāmatu nozīmi personības izaugsmē, rakstura veidošanā, kā arī saprot lasīšanas emocionālo un profesionālo vērtību. Grāmatu lasīšana var būt gan meditācija, gan aizraujošs izziņas process, gan iespēja dziļi izdzīvot un izjust dažādu varoņu likteņus, emocijas, līdzpārdzīvojumu. Grāmatas māca empātiju, attīsta spēju just, veicina iztēli. Tās ir kā emocionāls un saturisks dārgums ar ārkārtīgi lielu ietekmi. Esam ļoti pateicīgi, ka izstādes dalībnieki ir dalījušies ar saviem dzimtas dārgumiem – stāstiem un grāmatām!”

Izstādē apskatāmas gan grāmatas, kuras izdotas salīdzinoši nesen, gan tādas, kas glabā informāciju par līdz pat 400 gadiem senu dzimtas vēsturi. Izstādē apskatāmi arī darbi, ko radījušas Latvijas vēsturē nozīmīgas personas, piemēram, pirmais Saeimas priekšsēdētājs Fridrihs Vesmanis un pirmais latviešu kartogrāfs Matīss Siliņš.

Vasaras vidū lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicināja ģimenes un dzimtas visā Latvijā iesaistīties izstādes “Dzimtas grāmata” veidošanā, iesūtot savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Žūrijas komisija izskatīja visus iesūtītos pieteikumus un izvēlējās izstādes stāstus no Ansviesuļu–Egļu dzimtas, Bīriņu dzimtas, Dobeļu dzimtas, Garozu dzimtas, Kansku dzimtas, Ketneru dzimtas, Kozuļu dzimtas, Mālmaņu dzimtas, Pošivu dzimtas, Rudoviču dzimtas, Siliņu dzimtas, Vesmaņu dzimtas.

Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt četrus – no ģimenēm, kas piedalās izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) izstrādē. Žūrijas komisijas sastāvā bija tulkotāja, literatūrzinātniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone; Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs; mākslas vēsturniece Ramona Umblija; “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs un projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Kuzņecova.

Ceļojošā izstāde līdz 2020. gada līdz 1. martam apskatāma Liepājas latviešu biedrības namā, savukārt no 5. marta līdz 5. aprīlim – Latgales vēstniecībā GORS. Pirmo reizi ielūkoties izstādē apmeklētāji varēja šī gada janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā.