Izstādē “Dzimtas grāmata” atspoguļots stāsts par daudzus gadu desmitus slēptu manuskriptu

“Mūsu ģimenē ļoti noderīga un mīļa ir Fridriha Vesmaņa grāmata “Klausieties pagātnes soļos”, kas sniedz mums iespēju izsekot mūsu bērnu vecvecvecvec…vecāku vienu līniju caur vairāk nekā trim gadsimtiem,” pieteikumā izstādei “Dzimtas grāmata” stāsta Vesmaņu dzimtas pārstāve.

“Grāmata ir mūsu ģimenes lolojums. Tās ceļš nosacīti sākās 1989. gadā, kad mūsu ģimene uzzināja, ka Fridrihs Vesmanis uzrakstījis vēstījumu par savu dzimtu. Daudzus gadu desmitus slēpto manuskriptu atradām, izlasījām un sapratām, ka tas ir nenovērtējams dārgums. Tā saturs attiecas ne tikai uz dzimtu.

Sapratām, ka hronikā ietverto ziņu apjoma un izklāsta pamatīguma dēļ grāmata ir jāpublicē, lai būtu pieejama plašākai sabiedrībai. Šo lēmumu ietekmēja arī tas, ka Fridrihs Vesmanis bija ne tikai savas dzimtas pārstāvis, bet arī Latvijai nozīmīga persona: viņš bija  pirmās Saeimas priekšsēdētājs, senators un diplomāts. Uzskatījām par savu pienākumu iepazīstināt sabiedrību ar viņa veikumu.

Fridrihs Vesmanis hronikā plaši atspoguļo laikmetus, kuros dzīvojušas viņa dzimtas iepriekšējās paaudzes. Grāmatā aprakstīts, kā laiks un apstākļi ietekmēja viņa paša dzīvi, kā viņš nesa tautā jaunas idejas un dzīvoja un strādāja jaunajā laikmetā. Fridrihs Vesmanis hronikā ievietojis daudzus rakstus no avīzēm, fragmentus no grāmatām, izrakstus no baznīcu grāmatām, Kurzemes hercogu arhīvu materiālus, tiesu procesu atreferējumus, pārskatus par latviešu bēgļu stāvokli Krievijā Pirmā pasaules kara laikā, Satversmes sapulces un Saeimas sēžu stenogrammas un citus dokumentus – lai apstiprinātu kādu faktu, raksturotu notikumu, paskaidrotu situāciju vai kādas personas rīcību.

Izdevums “Klausieties pagātnes soļos” ir saīsināts Fridriha Vesmaņa hronikas variants. Tajā ietverts bagāts ziņu krājums par dzimtas iepriekšējo paaudžu (līdz 20. gadsimta 30. gadu vidum) dzīvi un izdzīvošanu Zemgalē. Te ir stāstīts par klaušu laikiem, precībām, bērēm, Rundāles pils celtniecību, bērnu skološanu, latviskuma centieniem, pasaules ekonomisko krīzi, ķeizara Aleksandra III kronēšanu, saimniekošanas izmaiņām, 1905. gada šausmām, bēgļu gaitām Pirmā pasaules kara laikā, par Satversmes sapulci un pirmo Saeimu, par Fridriha Vesmaņa diplomāta gaitām (1925.- 1932.) u.d.c.

Grāmatas sagatavošana un izdošana bija interesants un šī darba dalībniekus bagātinošs darbs (ar jaunām zināšanām, cilvēkiem un dokumentiem). Grāmatā ievietotās fotogrāfijas ir no mūsu un citu tuvinieku ģimeņu albumiem. Mums nezināmu personu atpazīšanā palīdzēja radinieki un arhīvu un muzeju darbinieki. Grāmatas atvēršanas svētki (2013. gada 22. maijā Jelgavā) pulcināja radus, arhīvu un muzeju speciālistus, valsts un Jelgavas pašvaldības amatpersonas un citus interesentus.”