Iznācis unikāls, kultūrvēsturisks izdevums par Latvijā reģistrētiem dzimtu ģerboņiem
Tuvojoties Latvijas Valsts svētkiem, klajā nācis izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”, kura tapšanā piedalījušās daudzas Latvijā un pasaulē dzīvojošas ģimenes un dzimtas. Izdevums, kas sastāv no divām grāmatām, uzskatāms par unikālu projektu gan Latvijas grāmatniecības kontekstā, gan arī heraldikas kā vēstures apakšnozares kontekstā. Izdevums radīts sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.
“Izdevuma pirmā grāmata ir teorētiski zinātniska. Tajā pirmo reizi Latvijas heraldikas vēsturē apkopoti 97 dzimtu un 7 reliģisko personu ģerboņu apraksti un attēli, kā arī heraldikas terminu vārdnīca,” informē Ramona Umblija, izdevuma koncepcijas autore, sastādītāja un redaktore. “Savukārt otrajā grāmatā iespējams iepazīties ar dzimtu ģerboņu turētēju stāstiem, kas atklāj saknes, no kurām katras dzimtas ģerbonis izaudzis. Tieši šajā salikumā ir lielākā vērtība. No vienas puses izdevums sniedz vēsturisku, teorētisku un zinātnisku informāciju, bet no otras – ļauj ieskaitīties Latvijas dzimtu vēsturē un foto albumos.”
Darbs pie abu grāmatu izstrādes noritējis nepilnus trīs gadus. Paralēli izdevuma sagatavošanas procesam lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” komunikācijas kanālos veikta arī sabiedrības informēšana un izglītošana par dzimtu ģerboņu būtību, nozīmi un veidošanu. Tapuši daudzi video materiāli, tajā skaitā 15 minūšu gara dokumentālā filma, kurā izskaidrota dzimtas ģerboņa loma gan vēsturē, gan mūsdienu sabiedrībā. Radušās arī jaunas tradīcijas, piemēram, ikgadējs “Dzimtu saiets” vasaras vidū, kas pulcē ģimenes ar oficiāli reģistrētiem ģerboņiem. Informatīvie pasākumi un citas aktivitātes rezultējušies ar augošu sabiedrības interesi par dzimtu ģerboņu izveidi – izdevuma tapšanas laikā Latvijā reģistrēto dzimtu ģerboņu skaits ir palielinājies par 48%.
“Izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” ir brīnišķīgs padomdevējs ģimenes tradīciju veidošanā un izpratnes veidošanā par to, ko nozīmē būt piederīgam savām saknēm, kā turēties kopā un uzņemties atbildību savu pēcnācēju priekšā,” grāmatu saturisko jēgu komentē Jekaterina Belokoņa, izdevuma projekta vadītāja un līdzautore. “Strādāšana pie šī projekta vairāku gadu garumā man personīgi apliecināja, ka ģimenes veidošana ir liels darbs – ticēt, mīlēt, vairot prieku, pārvarēt zaudējumus, celt, jaukt, iedrošināt, sapņot – tas viss prasa rīcību. To visu ir iespējams izdzīvot, turoties kopā. Lai gan katrs no mums ir savas identitātes nesējs, dzimta, kurai katrs no mums pieder, ir kopums. Savukārt dzimtas ģerbonis ir simbols, kas izgaismo ģimenes un dzimtas identitāti. Simboliski arī tas, ka pats izdevums ir izaudzis lielā “ģimenē”, mammas Ramonas Umblijas un tēta Valērija Belokoņa aprūpē, līdzās mīlošiem izdevuma veidotājiem – brāļiem un māsām.”
Sagaidāms, ka izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” kļūs par bibliogrāfisku retumu, jo izdots limitētā tirāžā – vien 1000 eksemplāru, no kuriem lielākā daļa nokļūs projektā iesaistīto dzimtu īpašumā. Izdevēji lēš, ka izdevumu iegādāties varētu gribēt sabiedrības inteliģences pārstāvji – zinātnieki, vēsturnieki, mākslinieki un personas ar padziļinātu interesi par Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturi un nākotni. Izdevumu iegādāties iespējams tieši no izdevēja “Baltic International Bank” – sazinoties zvanot vai rakstot uz [email protected].
Izdevums uzskatāms par vienu no Latvijas 100 gadu jubilejas projektiem. Par izdevuma klajā nākšanas dienu tiek pieņemts 9. novembris, kad bija paredzēts vērienīgi grāmatas atvēršanas svētki Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ko pandēmijas radīto apstākļu dēļ nācās atcelt. Organizatori sola, ka tikšanās neizpaliks – tā tiks organizēta tiklīdz apstākļi to ļaus. Tāpat, izdevuma komunikācijas kampaņa tiek plānota visa 2021. gada garumā.
Pie izdevuma izstrādes strādājusi redkolēģijas komisija astoņu cilvēku sastāvā. Izdevuma koncepciju un saturu veidojusi mākslas zinātniece Ramona Umblija. Projektu vadījusi Jekaterina Belokoņa, viņa arī izdevuma līdzautore. Latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas “Dzimtu ģerboņi” ievadu. Zinātniece, filozofe, starptautiska eksperte semiotikā Daina Teters ir izdevuma otrās daļas “Dzimta un ģerbonis” ievada autore. Vēsturnieks un heraldikas speciālists Armands Vijups veidojis heraldisko vārdnīcu un ģerboņu heraldiskos aprakstus angļu valodā. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs konsultējis izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanā. Savu pienesumu devusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Izdevuma māksliniecisko noformējumu veidojusi māksliniece Tatjana Raičeņica; fotosesijas: Santa Savisko – Jēkabsone. Abu grāmatu izdevējs ir “Baltic International Bank”.
“Dzimtu ģerboņu mūsdienu Latvijā” ir viens no lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izdevumiem. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi. Pašreiz aktuāla izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izdošanai, kas tiek veidots sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un top ar “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi vērst uzmanību uz literatūru kā uz pārmantojamu vērtību un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā.