Video stāstu sērija “Iemīlēt grāmatu!”
Video stāstu sērija ar Latvijas ģimeņu piedalīšanos. Vecāku stāsti par mīlestības rosināšanu pret grāmatām savos bērnos, par apzinātu lasīšanas tradīciju un lasīšanas paradumu veidošanu ģimenē.
Jurševsku ģimenes lasīšanas stāsts
Jurševsku ģimene, kurā aug divas meitas – Linda un Marta – ar entuziasmu stāsta par interesantu lasīšanas pieredzi. Skaļi lasot priekšā, tētis Aivars grāmatas varoņu vārdus reiz aizstājis ar paša bērnu un viņu draugu un paziņu vārdiem, tādējādi spilgti “atdzīvinot” grāmatas notikumus bērnu iztēlē. “Varēja just, ka meita bija ar sirdi un dvēseli iekšā lomās,” saka Aivars. “Arī es sēdēju otrā istabā un ar interesi klausījos,” papildina mamma Liene. Arī meita Linda atzīst, ka šī tēta lasītā grāmata viņai īpaši palikusi atmiņā.
Jekševicu-Krutovu ģimenes lasīšanas stāsts
“Lai bērnos veidotos mīlestību pret grāmatu, ir būtiski lasīt viņiem priekšā,” saka mamma Baiba, kura kopā ar vīru Lauri audzina divus bērnus – Pēteri un Annu. Anna vēl ir burtu apguves procesā, savukārt Pēteris lasītprasmi esot apguvis “ielās” – mācījies lasīt uzrakstus ceļa malās, braucot tramvajā. Lasīšana dēlam esot kļuvusi īpaši aizraujoša brīdī, kad viņš sapratis – uzrakstītais kaut ko nozīmē! Tas bijis liels atklājums un izrādījies, ka ar lasīšanu var atrisināt daudz problēmu, kuru atšifrēšanai iepriekš bijis jālūdz palīdzība vecākiem.
Lindes ģimenes lasīšanas stāsts
Lindes ģimenē aug seši bērni, un grāmatu lasīšana ir neatņemama viņu ikdienas sastāvdaļa. Jo īpaši tādēļ, ka bērni izglītību iegūst mājmācības ceļā. Nozīmīgs notikums bērnu dzīvē ir pašam savas bibliotēkas kartes iegūšana un iknedēļas bibliotēkas apmeklējumi, kas apzināti veidoti kā tradīcija un kā svarīgs pasākums. “Atslēga bērnu mīlestībai uz grāmatu ir vecāku vēlme veltīt laiku savam bērnam,” saka mamma Ruta. “Vecākam vajag atdot šo laiku, kas pienākas bērnam, un kāpēc lai tas nebūtu, lasot grāmatu,” piebilst tētis Kārlis.
Donaldsonu ģimenes lasīšanas stāsts
“Bērni kopē vecākus, un bērni ir vecāku spogulis,” saka Zane Donalsone, kura kopā ar vīru Skotu audzina divus jaunus cilvēkus – Dāvi un Rebeku. “Ja vecāki nelasa grāmatas, to nedarīs arī bērni. Ir būtiski rādīt labu piemēru un arī veidot vidi tā, lai grāmatas ir bērniem pieejamas.” Donaldsonu ģimene ir aktīvi bibliotēkas apmeklētāji, un grāmatas abiem bērniem kalpo kā pasaules iepazīšanas veids. Ģimenē uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai bērni nepavadītu pārāk daudz laika pie tehnoloģijām. “Liegt pieeju tehnoloģijām nenozīmē būt ļaunam pret savu bērnu, Tas nozīmē darīt kaut ko labu bērna nākotnes vārdā,” saka Skots Donaldsons.
Aleksejevu ģimenes lasīšanas stāsts
“Grāmatu lasīšana priekšā bērnam var palīdzēt izveidot emocionālo saikni starp bērniem un vecākiem”, ar pārliecību pauž Jeļena Aleksejeva, kura ikdienā strādā “Baltic International Bank” par grāmatvedi analītiķi. Aleksejevu ģimenes dēliņš Jaroslavs lasīt prasmi apgūst divās valodās – latviešu un krievu. Sarunā ar Jeļenu pamanījām, ka grāmatas savam bērnam viņa iegādājas rūpīgi un ļoti mērķtiecīgi. Tās tiek izvēlētas tā, lai attīstītu mazuļa domāšanu un kalpotu ne vien lasīt prasmes apgūšanai, bet arī citu maņu attīstībai.
Eihmaņu ģimenes lasīšanas stāsts
Dažkārt, lai bērns apgūtu dzīvē tik ļoti nepieciešamo lasītprasmi emocionāli patīkamā veidā, vecākiem ir jāliek lietā izdoma, un reizēm šī izdoma atmaksājas ar uzviju. Tā noticis Eihmaņu ģimenē. Lai iedvesmotu dēlu iepazīt burtus, mamma Līva radījusi tieši dēlam piemērotu alfabētu, kura ilustrācijas un stāstus tagad iemīļojuši arī citi bērni Latvijā. Sākotnējā ideja ir pārtapusi populārajā grāmatā “Puiku alfabēts”. Šodien galvenais grāmatas iniciators Ernests ir liels lasītājs, un arī viņa māsa Nora ir aktīvā burtu apguves procesā.
Vaļku ģimenes lasīšanas stāsts
“Vecākiem ir jābūt radošiem,” stāsta Ilze, kura pievērš uzmanību tam, lai bērniem grāmatu tēlus būtu iespējams sastapt arī dzīvē. “Mūsdienās ir ārkārtīgi daudz iespēju, kas ļauj uz grāmatu skatīties no ārkārtīgi dažādiem rakursiem. Kad lasām ar bērniem kādu grāmatu, cenšamies paklausīties un paraudzīties, kas notiek apkārt, kur par grāmatas tēmu varētu vairāk uzzināt – rast iespēju grāmatu tēlus sajust arī kādā citā formā. Patiesi redzu, ka tas strādā, un kā bērnos rodas interese gan par lasīšanu, gan arī par citām ar literatūru tieši vai netieši saistītām nozarēm.”
Raudzepu ģimenes lasīšanas stāsts
Dace un Ivars Raudzepi meitai Emīlijai katru vakaru lasa priekšā pasakas jau kopš laika, kad meita bija vien pus gadu veca. “Pat laikā, kad viņa ne īsti saprata, ne viņai īsti interesēja, mēs to jau veidojām kā rituālu,” pieredzē dalās Dace. “Tas bija ar mērķi apzināti parādīt bērnam, ka ir grāmatas, ka tās ir interesantas un ka reiz arī viņai būt jāiemācās lasīt,” piebilst Ivars. Pašreiz Emīlijai ir trīs gadi, un ģimene jau kādu laiku novēro pirmos rezultātus. Meita esot netipiski agri sākusi runāt. Jau gada, pusotra gada vecumā viņa spējusi veidot divu, trīs vārdu teikumus. Vecāki domā, ka tas ir grāmatu nopelns.
