Grietiņa, “Čelsija!”

Šis nebūs stāsts par sen seniem laikiem, jo šis viss notiek tepat blakus jūsu netālajā meža malā. Varbūt pat esat kādu no mūsu varoņiem satikuši. Mani sauc Čelsija un šis ir mans stāsts. Esat gatavi? Es nāku no pavisam neparastas ģimenes. Mans tēvs ir pats nelabais un mana mamma ir parasta mirstīgā, kā jūs to raksturotu. Pirms 25 gadiem, kad mans tēvs bija vienā no saviem zemes ceļojumiem, viņš iepazinās ar manu mammu, kas bija pavisam nejauši. Manai mammai ļoti patika pastaigas mežā un tā nu vienā no šīm pastaigām viņa satika kādu ievainotu vīrieti. Protams viņa palīdzēja viņam. Tā kā viņa dzīvoja netālu no tās vietas viņa aizveda viņu pie sevis un aprūpēja kamēr viņam palika labāk. Vairākas dienas šis vīrietis nodzīvoja pie viņas, kad viņš pamodās viņš bija apjucis par to kur atrodas un kas noticis. Ieraudzījis manu mammu viņš iemīlējās viņā no pirmā acu skatiena, viņas skaistums bija vārdiem neaprakstāms, viņas graciozā stāja un izteiksmīgie žesti bija elpu aizraujoši, tomēr viņam bija bail atklāt savu patieso būtību...