Izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020)
“Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) ir unikāls, kultūrvēsturisks izdevums par Latvijas dzimtu identitātes zīmēm – ģerboņiem. Divdaļīgais izdevums vēsta par dzimtu ģerboņu vēsturi Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām.
Pirmā grāmata - “Dzimtu ģerboņi”
Teorētiski zinātnisks izdevums, kurā pirmo reizi Latvijas heraldikas vēsturē apkopoti 97 dzimtu un 7 reliģisko personu ģerboņu apraksti un attēli. Grāmatā iekļauta arī heraldikas terminu vārdnīca.
Otrā grāmata - “Dzimta un ģerbonis”
Grāmatā iekļauti 60 dzimtu stāsti, kas atklāj ģerboņu veidošanas iemeslus, emocionālo nozīmību un praktisko pielietojumu.
Redkolēģija
Ramona Umblija
izdevuma koncepcijas autore, redaktore un satura veidotāja
Jekaterina Belokoņa
izdevuma projekta vadītāja un līdzautore
Imants Lancmanis
latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists
Armands Vijups
vēsturnieks un heraldikas speciālists
Daina Teters
filozofe, starptautiska eksperte semiotikā
Valērijs Belokoņs
“Baltic International Bank” galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts
Laimonis Šēnbergs
Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs
Vaira Vīķe-Freiberga
eksprezidente
Dokumentālā filma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”
Dokumentālā filma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” veidota izdevuma tapšanas procesā, fiksējot redkolēģijas pārstāvju intervijas un ģimeņu stāstus, kas izvēlējušās savas dzimtas vērtības nostiprināt ģerbonī.
Filma ir kultūrvēsturiska, emocionāla liecība par dzimtu ģerboņu veidošanas aizsākumiem Latvijas teritorijā. Tajā atspoguļota dzimtas ģerboņa nozīme un būtība kā indivīda, tā sabiedrības kontekstā. Sniegts ieskats arī ģerboņa veidošanas mākslinieciskajā sarežģītībā.
Izdevējs
Sadarbībā ar
Fakti par izdevumu un mirkļi no tapšanas procesa
Abu grāmatu radīšana un izdošana bija sarežģīts un laikietilpīgs darbs. Veidojot izdevuma saturu, tika ievākts un apkopots būtisks apjoms informācijas, un procesā bija iesaistīti cilvēki, ģimenes un dzimtas no visas Latvijas.
Izdevuma veidošana ilga gandrīz trīs gadus. Darbs pie grāmatu radīšanas regulāri tika iemūžināts fotogrāfijās un video materiālos, tādējādi fiksējot gan redkolēģijas sēžu procesu, gan prieku un smieklus ģimeņu un dzimtu saietu laikā.
Latvijas dzimtu saiets (2018)
Latvijas dzimtu saiets (2019)
Redkolēģijas sēde (2019)
Redkolēģijas sēde (2020)
Ģimeņu stāsti par dzimtas ģerboņa veidošanu
Sējānu dzimta
Dimantu dzimta
Karlsonu-Beldiman dzimta
Karlsonu dzimta
Smildziņu-Rēdlihu dzimta
Ozoliņu dzimta
Par dzimtas ģerboņa nozīmi un vērtību
“Ģerboņa veidošanas process dzimtai liek saprast, ka tā ir vērtība.” Ramona Umblija
“Nedrīkst piemirst klasiskas vērtības, kas nostiprinājušās paaudžu paaudzēs.” Jekaterina Belokoņa
“Ģerbonis simbolizē ģimenes bezgalību laikā.” Valērijs Belokoņs
“Priecājos, ka ģerboņus ir sākušas veidot arī Latvijas dzimtas.” Vaira Vīķe-Freiberga
“Tautu veido cieši kopā saliedētas ģimenes.” Imants Lancmanis
“Senču apzināšanās ir lietderīga, jo palīdz cilvēkam saprast pašam sevi.” Daina Teters
“Varu novēlēt ģimenēm meklēt savas saknes.” Laimonis Šēnbergs
“Dzimtas ģerbonis ir skaista retro tradīcija, kas ir saglabājusies.” Armands Vijups
“Dzimtas, kas veido savu ģerboni, apzinās savu piederību sabiedrībai.” Edgars Sims
“Heraldikas mākslas uzplaukums Latvijā ir tagad.”
Ilze Lībiete
“Mākslinieka un dzimtas sadarbībā galvenais ir savstarpēja sapratne.” Laimonis Šēnbergs
“Ģerbonis ir ikvienas ģimenes patības zīme, kas iemieso tās pagātni un nākotni.” Imants Lancmanis
Izdevuma iegāde
Izdevumu “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, un rakstot uz e-pastu [email protected].