Bibliotēka: Cilvēks ir radīts, lai īstenotu vairāk par ikdienišķiem mērķiem

Jaunu ideju radīšana lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” saturam vienmēr ir interesants process, kas beidzas ar garu sarakstu par to, ko un kā varētu. Šajās prāta vētrās vērā tiek ņemti arī projekta “Bibliotēka” sekotāju iesūtītie ierosinājumi. Īstenot gan iespējams tikai daļu, un arī šogad izcelšanai izvēlēta tikai viena literārā tēma – pasakas. Uz sarunu par šo un citiem pasakainiem 2022. gada plāniem aicinājām projekta “Bibliotēkas” idejas autori un iniciatori Jekaterinu Belokoņu un satura veidotāju Daigu Katrīnu Bitēnu.

Ir sācies jauns gads un tas parasti iezīmē jaunu aktivitāšu sākumu arī projektā “Bibliotēka”. Sekotāji parasti redz jau gatavu rezultātu, bet varbūt jūs kā projekta iniciatores varētu pastāstīt, kā rodas viss jaunais?

JB: Pie manis idejas atnāk diezgan viegli – varbūt pat pārāk viegli un pārāk daudz. No visām jāspēj izvēlēties tās, kuru īstenošanai pienācis laiks. Šo ideju galvenā pazīme – briedums. Atlases procesu var salīdzināt ar dārgakmeņu ieguvi: sākumā iegūst masu, kas tikai pēc apstrādes kļūst vērtīga, skaista un spoža. “Bibliotēkas” komanda ir tā, kas visa gada garumā rok un krāj idejas, tad atdala tās no zemes un putekļiem un rezultātā slīpē dārgakmeņus.

Kā atšķirt idejas no sapņiem?

JB: Manuprāt, būtiskākais, kas idejas atšķir no sapņiem vai mērķiem ir tas, ka pēdējos divus cilvēki mēģina īstenot savā labā, turpretim idejas aptver daudz plašāku kontekstu. Labas idejas spēj apvienot cilvēkus, iedvesmot, rādīt virzienu. Kā projekta “Bibliotēka” piemēru varu minēt to, ar ko sākām – viesošanos pie dažādiem cilvēkiem, lai runātu par literatūru. Mēs varbūt tolaik bijām mazāk pazīstami nekā cilvēki, pie kuriem viesojāmies, bet mūs vienoja ideja – parādīt, ka grāmatas spēj vienot paaudzes, ka grāmata ir vērtība. Šādu ideju realizēšana iedvesmo pat vērotājus, piemēram, iepriekš nosauktajā gadījumā – sapņot par savas bibliotēkas izveidi. Idejām, kas motivē citus tiekties pie saviem individuālajiem mērķiem, ir papildus vērtība. Idejas ir kaut kas lielāks, bet ikdienā mums tām laika visbiežāk nepietiek, jo izkaisām sevi sīkumos. Tomēr kādā brīdī ir svarīgi atgriezties arī pie lielā un cēlā – mūsu katra unikālā ceļa – pretējā gadījumā mēs pārraujam kādu ļoti būtisku saikni ar sevi un Visumu.

Kādu vērtību jūs tajā saskatāt?

JB: Cilvēkiem jārāda labi piemēri, jo tie iedvesmo. Caur dažādām mūsu projekta iniciatīvām, mēs cenšamies radīt idejas, kā mūsu auditorija var piedzīvot patīkamas emocijas. Tas ne vienmēr ir vieglākais un ātrākais ceļš. Grāmatu lasīšana, literatūras izzināšana, nav nedz tik viegla, nedz tik ātra kā tūlītējas fiziskas baudas gūšana ar kādu kārumu vai laba vīna glāzi, tomēr emocionālajam baudījumam neapšaubāmi ir ilgāka pēcgarša. Tāpēc mēs meklējam veidus, kā cilvēkiem atklāt šo pasauli, un man ir gandarījums, ka nu jau gandrīz četrus gadus mums tas diezgan labi izdodas.

DKB: Vairot pozitīvo, vairot iedvesmu un ļaut cilvēkiem paskatīties uz lietām plašāk. Tas tiešām ir tas, ko mēs caur ideju realizāciju projekta iekšienē darām.

Minējāt, ka projekta “Bibliotēka” idejas krājas gada garumā un tad līdz īstenošanai nonāk tās, kuras ir nobriedušas. Kāds ir to ideju kodols, kuras tiek izvēlētas īstenošanai?

JB: Varu atklāt nedaudz no tā, kas parasti paliek aizkulisēs. Iepriekšējā gadā ir pavīdējušas domas par pievēršanos profesionālai literatūrai un universitāšu bibliotēku izpētei, esam apsprieduši ideju apskatīt literatūras attīstības vēsturi Latvijā, interesanti būtu arī pētīt vecvārdus. Iespējams, pie šīm idejām mēs vēl atgriezīsimies, it īpaši, ja pamanīsim auditorijas interesi un pieprasījumu kādai no tām. Šogad mēs esam nolēmuši caur saviem darbiem turpināt izcelt tādas vērtības kā: ģimene, pēctecība, lasīšanas veicināšana un morāles vērtības. Interesanti, ka visas šīs vērtības apvieno pasaku žanrs, tāpēc šogad tam veltīsim daudz uzmanības.

DKB: Jā, šo gadu mēs veltīsim pasaku tēmai. Runāsim ar dažādu nozaru speciālistiem, piedāvāsim jums gan video intervijas, raidierakstus, gan rakstiskus materiālus, mūsu plānos ietilpst arī zinātnisko pētījumu tulkošana uz latviešu valodu, ko līdz šim neesam darījuši.

Nekad nebūtu ienācis prātā, ka kāds pēta pasakas. Kāpēc tas ir svarīgi? Uz kādiem avotiem tiks balstīts materiāls, ko sniegsiet sabiedrībai?

DKB: Pasaku tematika ideju līmenī mūsu komandas “ideju vētrās” ir pavīdējusi jau vairākus gadus, iespējams, pat kopš mūsu pirmās iniciatīvas, kad runājām ar cilvēkiem par literatūru. Tolaik no 10 cilvēkiem, ko intervējām, vairāki uzsvēra tieši pasaku nozīmi: literatūrā, bērna attīstībā, cilvēka domāšanā, vērtību nodošanā – daudzos aspektos. Lai šo nozīmi izprastu, mēs iesim dziļāk par literāro analīzi – gatavosim latviešu valodā vēl nepublicētu informāciju, balstoties pamatotos, zinātniskos informācijas avotos, kas atrodami psiholoģijas, psihoterapijas, antropoloģijas, kā arī kultūras vēstures nozarēs. Iespējams, tas kādam var šķist pārsteidzoši, tomēr – jā, pasakas pēta arī zinātniski. Ne tikai to izcelšanos, bet arī nozīmi un ietekmi uz cilvēka emocionālo veselību un citiem aspektiem.

Kādi varētu būt ieguvumi no šīs informācijas? Ko sevī ietver pētījumi?

DKB: Patiesībā tā ir diezgan praktiska un ikvienam noderīga informācija, piemēram, par to kā pasaku lasīšana ietekmē bērnu attīstību; kā iespējams pielietot pasakas, lai piekļūtu dažādiem neapzinātiem procesiem; kādās situācijās pasakas var būt palīdzošas, piemēram, emocionālu pārdzīvojumu pārvarēšanai. Turpat arī rodama atbilde uz to, kāpēc pasakas būtu jāturpina pārstāstīt no paaudzes paaudzē. Lai sagatavotu kvalitatīvu informāciju par šo tēmu, runāsim ar dažādiem speciālistiem: pasaku terapeitiem, Junga analītiskās psiholoģijas pārstāvjiem, pasaku pētniekiem, mūsdienu pasaku autoriem un citiem speciālistiem, no kuriem katrs šo jomu aplūkojis no cita skatupunkta. Mēģināsim iegūt plašāku skatu un prezentēt to sabiedrībai.

JB: Es personīgi ļoti gaidu šīs iniciatīvas īstenošanos. Man šķiet, ka tas būs interesanti. Pasakas paliek vienlīdz spilgtā atmiņā kā bērniem, tā pieaugušajiem ar visām vērtībām, kas tajās iekodētas. Ir pienācis laiks tās atkodēt. Pasakas apvieno plašas dzīves jomas, tajā skaitā, sadzīvi, un caur tām bērniem ir iespējams nodot pamatvērtības, rīcības modeļus, risinājumus, ko reizēm vecākiem pat ir grūti paskaidrot bērnam saprotamā valodā. Pasaku loma audzināšanā, kultūras un uzvedības modeļu veidošanā un nodošanā, manuprāt, ir ļoti svarīga. Domāju, ka tas būs labs mācību materiāls mums visiem.

Kā tiks turpināts iepriekšējos gados iesāktās iniciatīvas, piemēram, atbalsts jaunajiem rakstniekiem? Konkurss turpinās, un gala rezultāts būs zināms martā vai aprīlī. Ko plānojat darīt šajā virzienā?

JB: Pavasarī mēs noslēgsim jauno rakstnieku konkursu, un es ceru, ka situācija un apstākļi Latvijā būs labvēlīgi, lai beidzot visus dalībniekus varētu satikt klātienē. Ar to gan atbalsta pasākumi nebeidzas – meklēsim veidus, kā turpināt motivēt un iedvesmot jaunos rakstniekus. Iespējams, pēc romāna konkursa noslēgšanas mēs izsludinās jaunu, lai kopīgi veidotu pasaku krājumu – par to vēl esam pārrunu procesā. Nodrošināsim arī informatīvo atbalstu tiem jaunajiem rakstniekiem un konkursa dalībniekiem, kuru grāmatas tiks izdotas.