Alise Tilaka, “Punkts”

Ar Simonu ir noticis tas, ko viņš nekad nebūtu iedomājies. Viņš ir punkts. Nē, ne “pagrieziena punkts” kāda dzīvē, kas būtu bijis jauki. Viņš BURTISKI ir punkts. Nodrukāts. Melns uz balta. Burtiski - punktiski un ticami - neticami.
Vēl vakar Simons bija pagara auguma vīrietis ar īstu ķermeni un tik pat īsti sagurušu ādu, ar rīta mugurassāpēm un modinātājzvanu telefonā, nodilušo čību šļūkšanu līdz zobu pastas minūtei, ar darbu birojā un nemitīgu skatīšanos cikirpulkstenis un vaivarjauietmājās, bet dienas beigās - vakara lēno gājienu mājup cauri pierastajai alejai...