Kā ieinteresēt bērnu lasīšanā ar grāmatu tēlu sastapšanu dzīvē

Interesi par grāmatām bērnam var radīt dažādi reālās dzīves stimuli. Piemēram, apmeklēta teātra izrāde, noskatīta filma, pasākumā personīgi sastapts bērnu grāmatu autors vai aizraušanās ar kādas konkrētas tēmas izpēti. Šādā veidā, grāmatās izlasīto integrējot ikdienas dzīvē, bērnus lasīšanā ieinteresē Vaļku ģimene – viena no lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” jaunās video sērijas “Iemīlēt grāmatu!” dalībniecēm. Par to, kā rosināt bērnus meklēt grāmatās “sastaptos” varoņus realitātē un otrādi, šajā rakstā.

Novērojot savu bērnu un viņa aizraušanās, ir iespējams atbalstīt viņa intereses, piedāvājot grāmatas par aktuālajām tēmām. Savukārt grāmatu tēlus, kas bērnu aizrāvuši, nereti ir iespējams sastapt arī dzīvē. Divu meitu – Elīnas Kates (11 gadi) un Signes (5 gadi) – mamma Ilze Vaļka ir pārliecināta, ka tas ir abpusējs process – ka lasīšana un dzīves ikdiena viena otru papildina. To var lieliski izmantot, lai bērnos veicinātu interesi par lasīšanu.

Būtiski ir saprast, ka bērnu interesē nevis lasīšana kā process vai pati grāmata, bet gan tās saturs – varoņi, tēli un tematika. Attiecīgi vecāku uzdevums ir pamanīt bērna interesi un, pieliekot mazliet pūļu, palīdzēt bērnam atrast šo grāmatā uzieto vērtību arī dzīvē.

“Vecākiem ir jābūt radošiem,” stāsta Ilze, kura šo grāmatu-dzīves integrāciju ģimenē piekopj jau vairākus gadus. “Mūsdienās ir ārkārtīgi daudz iespēju, kas ļauj uz grāmatu un tajā sastaptajiem varoņiem skatīties no ārkārtīgi dažādiem rakursiem. Ir pieejamas filmas, animācijas, teātra izrādes, dažādi atrakciju parki, kas iekārtoti pēc grāmatu motīviem. Mēs, piemēram, kad lasām ar bērniem kādu grāmatu, cenšamies paklausīties un paraudzīties, kas notiek apkārt, kur mēs par šīs grāmatas tēmu varētu vairāk uzzināt. Mēs cenšamies rast iespēju grāmatu tēlus sajust arī kādā citā formā. Es patiesi redzu, ka tas strādā, un kā bērnos rodas interese gan par lasīšanu, gan arī par citām ar literatūru tieši vai netieši saistītām nozarēm.”

Jautājot par konkrētiem piemēriem, Ilze stāsta, kā ar bērniem lasījusi somu rakstnieces Tūves Jānsones grāmatas par Trollīšiem Muminiem. “Lasījām grāmatas un paralēli skatījāmies arī multfilmas. Kad braucām ceļojumā uz Somiju, maršrutā iekļāvām arī pilsētiņu Nāntali, kurā apmeklējām atrakciju parku “Muminu zeme”. Atgriežoties mājās, šis bērnu pilsētiņas apmeklējums rosināja vēlreiz paņemt rokās grāmatas par Trollīšiem Muminiem, un mēs pat izlasījām visu biezo “Sprīdīša bibliotēkas” sējumu, kurā ir stāsti par jauko Muminu ģimenīti . Iespējams, Signei 3 gadu vecumā grāmatā izmantotā valoda vēl bija par sarežģītu, tomēr tas viņai netraucēja uzmanīgi klausīties un dzīvot līdzi notikumiem. Līdzīgs projekts ir arī tematiskais parks “Lotes zeme” Igaunijā, ko, iedvesmojoties no animācijas filmas par Loti, arī esam gan apmeklējuši, gan bērni ir izlasījuši grāmatas par Lotes piedzīvojumiem.

Vēl, kad Signei bija 2 gadi, mēs apmeklējām teātra izrādi “Sudraba slidas” Latvijas Nacionālajā teātrī. Kopš izrādes skatīšanās ir pagājuši vairāki gadi, tomēr meitenes izrādi joprojām atceras. Kad vēl nesen aizgājām uz bibliotēku pēc jaunas lasāmvielas, ieraudzījām grāmatu “Sudraba slidas”. Protams, meitenes to vēlējās ņemt uz mājām. Tāpat šovasar mums ir līdzīgas asociācijas ar grāmatu, kas ir Elīnas Kates obligātās literatūras sarakstā. Sākot lasīt Astridas Lindgrēnes “Lennebergas Emīlu”, viņa atpazina filmas “Emīla nedarbi” sižetu, kas interesi par grāmatu tikai pastiprināja. Turklāt izlasot šo neparastiem notikumiem bagāto darbu, Elīnai Katei radās interese arī par citām Astridas Lindgrēnes grāmatām.”

“Būtiski saprast, ka grāmata ir tikai viens no kanāliem, kas sniedz bērnam informāciju par tās saturu,” Ilze turpina. “Ir vērts painteresēties, vai pēc grāmatas motīviem ir uzņemta arī filma vai iestudēta izrāde, un otrādi – pēc noskatītas filmas vai multfilmas ir vērts pameklēt grāmatu, uz kuras sižeta notikumiem tā balstīta. Brīnišķīgas iespējas bērniem piedāvā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas gan rīko dažādus lasīšanas pasākumus, gan rada iespēju sastapt bērnu grāmatu autorus. Mēs ar bērniem apmeklējām sestdienu, kad notika Alana Aleksandra Milna grāmatas “Vinnijs Pūks un viņa draugi” lasījums. Pēc stāstiņu noklausīšanās bērni tika iesaistīti atraktīvās spēlēs, kas mudināja atcerēties izlasītos faktus.

Būtībā, vecāku uzdevums ir vienkārši pavērt tās durvis plašāk un parādīt bērnam, ka ir arī citi ceļi pie grāmatu varoņiem – sasaistīt dažādus kanālus. Šādi integrējot grāmatu tēlus realitātē, bērniem rodas gan lielāka interese par grāmatām un lasīšanu, gan arī viņi spēj sasaistīt un laika gaitā arī pielietot grāmatās un ar tām saistītajos notikumos vai piedzīvojumos iegūtās zināšanas praksē. Tā ir viena un tā pati pieredze, kas tiek izdzīvota dažādās formās, un ieguvums ir acīmredzams – bērni iemīl ne tikai grāmatas, bet arī teātri, operu, kino …,” saka Ilze.