Imants Lancmanis: Es sevi nevaru iedomāties ārpus grāmatām
Latviešu mākslas vēsturnieks un heraldikas speciālists Imants Lancmanis par sevi saka, ka viņš esot “grāmatu produkts”. Laikā, kad veidojās viņa pasaules uzskats – bērnībā, viņš daudz laika pavadījis lasot. Lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros, publicēta video intervija ar bijušo Rundāles pils muzeja direktoru, kurā viņš dalās savos uzskatos par literatūras nozīmību kā cilvēka, tā sabiedrības dzīvē.
Intervijā Imants Lancmanis izsakās, ka jau kopš bērnības ir jutis, ka vēsture ir tā sfēra, kas viņu saista un iedvesmo. Šī vēlme pētīt un izzināt, viņu aizvedusi līdz heraldikas un mākslas vēstures jomai, kas apgūta caur grāmatām un literatūru. Stāstījumā par literatūru Imants Lancmanis atklāj interesantus notikumus no savas profesionālas pieredzes, piemēram, gadījumu, kad grāmatas no noslēpumaini pazudušas bibliotēkas krājumiem tika atpazītas tikai tāpēc, ka viņš interesējies un daudz zinājis par heraldiku.
Video stāstā Imants Lancmanis arī dalās ar savas personīgās grāmatu gaumes niansēm: “Daudzi domā, ka mani vairāk interesē pedantiska zinātne, kaut kas mierīgs, sakārtots un pareizs. Patiesībā, nē! Es ļoti mīlu tieši dramatiskas lietas. Man Dostojevskis un Šekspīrs ir tuvi pārdzīvojuma avoti.”
Bijušais Rundāles pils muzeja direktors intervijā arī stāsta par grāmatu, pie kuras, kopā ar kolēģiem, strādā pašreiz – “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Tas būs unikāls, divdaļīgs izdevums, kas sniegs informāciju par dzimtu ģerboņu vēsturi Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām.
Pilnu interviju ar Imantu Lancmanis iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī septiņas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu un bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.