Krista Paula Gobiņa: Grāmata ar raksturu

Eseja skolēnu konkursam projekta “Bibliotēka” ietvaros. 

Autore Krista Paula Gobiņa, Mazsalacas vidusskola, 11.klase

„Atver mani, izlasi mani, ievēro mani!” izsaucas kāda maza balss. Es atrodos bibliotēkā, grāmatu valstībā. Man nav ne jausmas, no kurienes nāk šī balss. Es lūkojos apkārt, it kā neviena nav. Kas notiek? Eju uz priekšu, tā kļūst skaļāka un skaļāka. Es tiešām jūku prātā? Saules staru apspīdēta, mani vēro grāmata. Tā mani vilina tuvāk, un es pakļaujos. Paņemu to rokās, tā apsvilina manus pirkstu galus.

Pēkšņi saule aizgāja aiz mākoņiem. Viss kļuva tikpat tumšs kā grāmatas vāks. Atkal izdzirdu baiso balsi. „Nāc, atver taču mani, ko tu gaidi?” tā vilinoši saka. Pat nemanot es to atvēru un sāku lasīt.

Es vairs neatrodos bibliotēkā. Esmu drūmas mājas pagalmā, mani apskauj migla. Panika, viss, ko es jūtu, ir panika. Taču tad, ieraugu eņģeļus, viņi mani vēro, bet tie nekustas. Eju tuvāk.  Nē, tie nav eņģeļi, tās ir akmens statujas. Jūtu, kā mana sirds apstājas, un mani sveicina tumsa. Kas ar mani notiek?

Atveru acis. Esmu vienatnē ar tumsu. Ir nakts. Atrodos savā istabā. Tas viss bija murgs, nekas nebija īsts! Bet miegs mani ir pametis. Skatos ārā pa logu. Zvaigžņu nav. Mēness ir apsedzies ar mākoni. Iededzu sveci. Tās liesma dejo tango. Mani atkal sāk vajāt tā pati balss. „Es esmu te, tev blakus!” tā čukst. „Liec mani mierā!” es izsaucos tā, it kā būtu traka. „Mani neizlasīsi, vaļā netiksi,” tā mani brīdina. Vai tiešām man nav citas izvēles? Atveru grāmatu.

Atkal esmu pie mājas, taču tagad es jūtos tā, it kā šeit iederos. Akmens eņģeļi uz mani paskatās, tie smaida. Tā vairs nav baiļu sajūta, ko jūtu, tagad tā ir ziņkārība. „Kur man iet?” es vaicāju tiem. „Lasi, tu zināsi kur doties!” tie man atbild. Es gribu zināt, kur man doties…

Grāmata man kļuvusi tuva. Katru reizi, kad nokļūstu svešajā pasaulē, es par visu aizmirstu. Tā ir kā mans draugs, kas izpalīdz, kad tas ir vajadzīgs. Es jūtos kā Alise brīnumzemē, taču sī brīnumzeme ir mana. Tās ir manas iedomas, mana realitāte. Neviens cits šo piedzīvojumu neizdzīvos tāpat kā es. Es jūtos īpaša, un šī grāmata ir iemesls kāpēc.